Skrūvēts odometrs ir viens no izplatītākajiem lietotu auto krāpšanas veidiem Latvijā. Aptuveni katrai ceturtajai mašīnai (ap 24%) ir kādas skaitītāja manipulācijas pazīmes. Cena tirgū lielā mērā balstās uz nobraukumu, tāpēc pārdevējam ir tieša finansiāla motivācija to “pazemināt”. Auto ar 280 tūkstošiem reālo kilometru, kuram atrāda 150 tūkstošus, izskatās daudz vērtīgāks, nekā ir patiesībā.

Labā ziņa: Latvijā tev ir instruments, par kuru daudzu citu valstu pircēji var tikai sapņot. CSDD portālā bez maksas ir pieejama nobraukuma vēsture no katras tehniskās apskates. Tas nozīmē, ka skrūvēšanu starp apskatēm parasti var pamanīt dažu minūšu laikā, ja zini, kur skatīties.

Šajā rakstā parādīšu, kā izmantot šo bezmaksas rīku, kādas fiziskās pazīmes salonā izdod manipulāciju un kur ir robežas, īpaši ja auto ir importēts.

Bezmaksas CSDD nobraukuma vēsture ir tava galvenā aizsardzība

Pirmais un svarīgākais solis ir CSDD portāls e.csdd.lv. Ievadot auto reģistrācijas numuru, sadaļā “Tehniskās apskates dati” tu redzi nobraukumu, kas fiksēts katrā tehniskajā apskatē (TA).

Ko meklēt:

Loģisku progresiju. Vesela auto nobraukums pieaug ar katru gadu. Tipiski tas ir kaut kur 15 000 līdz 30 000 km gadā.
Kritumu vēsturē. Ja kādā apskatē skaitītājs uzrāda mazāku skaitli nekā iepriekšējā, tas ir tiešs skrūvēšanas pierādījums. Skaitītājs nevar “iet atpakaļ” pats no sevis.
Nereālistiski mazu pieaugumu. Ja starp divām apskatēm pagājuši divi gadi, bet nobraukums palielinājies tikai par pāris tūkstošiem kilometru, tas prasa paskaidrojumu.

Tā ir spēcīga aizsardzība tieši pret skrūvēšanu vietējām mašīnām. Izmanto to katrreiz. Sīkāk par datu lasīšanu esmu rakstījis atsevišķi rakstā par CSDD nobraukuma vēsturi.

Kur bezmaksas vēsturei ir robežas

Godīgi jāatzīst: CSDD dati nav visvarenības risinājums.

Pirmā apskate. Jaunam auto pirmā TA jāveic līdz 24 mēnešiem, otrā arī līdz 24 mēnešiem, un tikai pēc tam katru gadu. Tas nozīmē, ka pirmajos gados ir mazāk fiksētu punktu, un tieši šajā periodā skrūvēšanu grūtāk pamanīt tikai pēc CSDD.
Skrūvēšana starp apskatēm. Ja skaitītājs pazemināts un pēc tam palaists augšup, bet nākamajā apskatē uzrāda “loģisku” skaitli, vēsture var izskatīties gluda. Tāpēc CSDD dati jāsavieno ar fizisko pārbaudi.
Importa auto. Šī ir lielākā problēma. Ārvalstu nobraukums CSDD parādās tikai daļēji: no Nīderlandes, Igaunijas un Slovākijas, ja reģistrācija Latvijā notikusi pēc 2021. gada 1. marta, kā arī vācu dati. Vēsture pirms auto ievešanas bieži paliek neredzama.

Latvija ir neto importētājs, ap 70% pārdošanas ir lietotas mašīnas, un aptuveni 45% importa nāk no Vācijas. Tas nozīmē, ka ļoti liela daļa tirgus auto vispār nāk no ārzemēm, kur to iepriekšējais nobraukums CSDD sistēmā var vienkārši nebūt.

Fiziskās pazīmes, kas izdod skrūvēšanu

Kad esi pārbaudījis CSDD, apskati auto fiziski. Skaitītāju var pārprogrammēt, bet auto nolietojums melo daudz sliktāk.

Stūres rats un pārnesumu svira. Nodilis, gluds stūres apvalks pie uzrādītiem 90 tūkstošiem km ir aizdomīgs.
Vadītāja sēdeklis un pedāļi. Izsēdēts sēdeklis, nodilušas sānu maliņas un noberztas pedāļu gumijas neatbilst mazam nobraukumam.
Gāzes un sajūga pedālis. Blīvi noberzts metāls zem gumijas ir klasiska pazīme.
Servisa grāmatiņa un uzlīmes. Salīdzini eļļas maiņas uzlīmi uz vējstikla vai motora nodalījumā ar uzrādīto skaitli. Nesakritība ir signāls.
Kļūdas paneļa displejā. Dažreiz pēc neuzmanīgas skrūvēšanas paliek nesakritības starp motora vadības bloku un paneli.

Neviena atsevišķa pazīme nav pierādījums, bet vairākas kopā ir nopietns iemesls kaulēties par cenu vai atteikties. Plašāku pārbaudes gaitu esmu aprakstījis rakstā kā pārbaudīt lietotu auto Latvijā.

Ko darīt ar importa auto

Ja auto ievests no ārzemēm, tikai CSDD nepietiek. Šeit noder maksas VIN atskaites, kas apkopo ārvalstu datus, tostarp iepriekšējos servisus un bojājumus, ko CSDD neredz. Tas ir īpaši svarīgi vāciski runājošo valstu mašīnām un skandināvu auto, kur nereti slēpjas salvage vēsture.

Piemēram, importētiem BMW ap 61,9% ir kādi bojājumi vēsturē. Tāpēc importa auto gadījumā es vienmēr iesaku savienot trīs lietas: CSDD nobraukuma vēsturi, maksas VIN atskaiti par ārvalstu periodu un fizisko apskati uz vietas.

Kā MotoPPI palīdz

MotoPPI apvieno tieši to, kas atsevišķi ir izkaisīts pa dažādiem rīkiem. Aplikācija pārbauda VIN vairāk nekā 20 datubāzēs, dod modelim pielāgotu apskates čeklistu, aptuvenu remonta izmaksu aprēķinu un konkrētus argumentus kaulēšanās sarunai. Odometra pārbaude kļūst sistemātiska, nevis balstīta uz veiksmi.

Lejupielādē MotoPPI no App Store (saite). Pirmā pārbaude ir bez maksas.

Ja pērc un pārdod auto profesionāli, apskati arī mūsu partneru programmu.

Lasi arī

Bieži uzdotie jautājumi

Vai skrūvētu odometru var pamanīt bez maksas?

Jā, lielā daļā gadījumu. CSDD portālā e.csdd.lv ir bezmaksas nobraukuma vēsture no katras tehniskās apskates. Ja skaitītājs kādā apskatē uzrāda mazāku skaitli nekā iepriekš, tas ir tiešs skrūvēšanas pierādījums.

Kāpēc CSDD nepietiek importa auto gadījumā?

Ārvalstu nobraukums CSDD parādās tikai daļēji un galvenokārt tikai pēc 2021. gada. Auto vēsture pirms ievešanas Latvijā bieži paliek neredzama, tāpēc importa mašīnām papildus vajag maksas VIN atskaiti.

Cik izplatīta ir skrūvēšana Latvijā?

Aptuveni katrai ceturtajai mašīnai (ap 24%) ir kādas skaitītāja manipulācijas pazīmes. Importa auto risks ir vēl augstāks.

Kādas fiziskās pazīmes izdod skrūvēšanu?

Nodilis stūres rats, izsēdēts vadītāja sēdeklis, noberzti pedāļi un servisa uzlīmes, kas neatbilst uzrādītajam nobraukumam. Vairākas pazīmes kopā ir nopietns brīdinājums.